Muitas un nodokļu katedras docents, Dr.oec. Māris Jurušs par nodokļu izmaiņām 2017.gadā

Nodokļu izmaiņas 2017.gadā

Dr.oec. Māris Jurušs
RTU Starptautisko ekonomisko sakaru un muitas institūts (SESMI)

Kā jau tas ierasts, katru gadu kaut kas mainās nodokļos. Arī nākamajā gadā stājas spēkā vairākas izmaiņas, kas jau iepriekšējos gados tika pieņemtas, gan arī, kas tika pieņemtas kopā ar 2017.gada budžetu. Izmaiņas ir gandrīz katrā nodoklī.

Nesaskaņas par mikrouzņēmumu nodokļa regulējumu

Pēc ilgām un aktīvām diskusijām, no 2017.gada ir nolemts noteikt mikrouznēmumu nodokļa (MUN) likmi 15% apmērā no apgrozījuma. Vienlaikus likums papildināts ar normu, kas nosaka, ka nodokļa likme mikrouzņēmuma apgrozījumam līdz 7000 eiro 2017.gadā ir 12 procenti.Sākotnēji, neskatoties uz iebildumiem no uzņēmumu organizācijām, Saeima pieņēma grozījumus, kas paredzēja saglabāt MUN režīmu uz laiku – līdz 2018.gada 31.decembrim. Līdz 2016.gada 31.decembrim MUN ir 9% līdz 7000 eiro apgrozījumam, 12% no 7000 – 100000 eiro apgrozījuma un 12%, ja MUN maksātājs darbojas vairāk kā 3 gadus. Kā galvenais iemesls MUN atcelšanai tika minēts MUN režīma izmantošana nodokļu optimizēšanai, nodokļu ieņēmumu samazinājums, kā arī nepietiekamas sociālās garantijas MUN darbiniekiem. Tomēr, ņemot vērā protestus un neskaidrības, Valsts prezidents nolēma neizsludināt grozījumus un nosūtīja Saeima tos caurlūkošanai. Tad, lai risinātu šo problēmu, valdība ar sociāliem partneriem panāca vienošanos atlikt izmaiņas MUN režīmā līdz brīdim, kamēr stāsies spēkā alternatīvs mazo uzņēmumu regulējums, ko paredzēts izstrādāt līdz nākamā gada aprīlim. Tomēr, galu galā tika nolemts mainīt esošo MUN regulējumu. Jāatzīmē, ir vēl viens juridisks kāzuss ar MUN režīmu. Proti, ja Saeima nepaspētu izlabot pretrunīgi vērtēto likumprojektu, tad 2017.gada 1.janvārī stātos spēkā 2015. gada 30.novembra grozījumi, kas no 2017.gada noteica pavisam citas izmaiņas MUN režīmā – par nozarēm, kurās mikrouzņēmums nav tiesīgs izvēlēties maksāt MUN, kā arī noteica citādākas nodokļa likmes (5% līdz 7000 eiro, 5% no 7000,01 līdz 100 000 eiro pirmos 3 gadus, sākot ar ceturto gadu 8%), bet šīs izmaiņas tā arī netika ieviestas praksē.

Šāda neskaidrība pēdējos gados nav bijusi ar nevienu nodokli. Turklāt īsti visiem pieņemams risinājums tā arī nav panākts. Mikrouzņēmuma darbiniekiem joprojām paliek mazas sociālās garantijas. Darbs pie nodokļu piemērošanas mazajiem uzņēmumiem uzlabošanas vēl turpināsies arī nākamajā gadā.

Sociālās garantijas un nodokļu slogs

Faktiski vislielāko sašutumu daudzi mazie uzņēmēji pauda nevis par pašu MUN režīmu, bet izmaiņām valsts sociālās apdrošināšanas obligātas iemaksās (VSAOI). Proti, atbilstoši jau 2015.gadā noteiktajam pārejas periodam, no 2017.gada 1.janvāra stāties spēkā regulējumam par minimālām sociālām iemaksām.

Nepieciešamību noteikt minimālās sociālās iemaksas tika pamatota, lai nodrošinātu darbinieku sociālo garantiju. Maksājot mazas algas vai, piemēram, mikrouzņēmuma gadījumā MUN ietver arī VSAOI, tad galu galā par konkrēto darbinieku tiek samaksāts ļoti mazs VSAOI maksājums, kas nenodrošināja pietiekamu uzkrājumu. Kad personai iestājās apdrošināšanas gadījums (bezdarbs, darba nespēja), tad personas saņēma niecīgas summas pabalstos.

Minimālās sociālās iemaksas paredzēts ieviest pakāpeniski: 2017.g. 3/4 no minimālās algas (285 eiro), bet 2018.gadā pilnā apmērā no minimālās algas (380 eiro). Tādējādi, 2017.gadā par katru darbinieku jāsamaksā mēnesī vismaz 97,16 eiro/mēnesī minimālās sociālās iemaksas. Jāatzīmē, ka ir noteikta virkne izņēmumu kategoriju, par kurām jāmaksā tikai 1/2 no iemaksām jeb 48,58 eiro/mēnesī (piemēram, pensionāriem, personas, kuras pirmo reizi sāk strādāt, personas ar invaliditāti uc).

Šādas normas ieviešana uzņēmumam var palielināt nodokļu slogu. Ja darba ņēmējam ir noteikta maza alga un aprēķinātās obligātās iemaksas ir mazākas par minimālajām iemaksām, sociālās iemaksas no starpības jāmaksā darba devējam. Tas attiecas arī gadījumos, kad, piemēram, persona strādā uz pusslodzi vai gabaldarbus.

Sākotnēji bija paredzēts, ka regulējums attieksies arī uz mikrouzņēmumu režīmu. Ja iepriekš VSAOI tika iekļautas MUN, tad jaunajā kārtībā minimālās sociālās iemaksas būtu jāveic par katru darbinieku. Jo vairāk uzņēmumam ir darbinieku, jo lielākas būtu papildus izmaksas minimālo sociālām iemaksām par katru darbinieku. Tomēr, kontekstā ar izmaiņām MUN, arī minimālo VSAOI ieviešana pagaidām tika atlikta.

Arī turpmāk mikrouzņēmuma darbinieki tiks sociāli apdrošināmi saskaņā ar Mikrouzņēmumu nodokļa likumu, tātad MUN ietvers arī VSAOI maksājumu. Tādējādi, mikrouzņēmumu darbinieku sociālās garantijas joprojām paliek aktuāls jautājums. Ir nepieciešams līdzsvarots risinājums, kas atvieglotu nodokļu slogu maziem uzņēmumiem, bet, kas vienlaicīgi nodrošinātu darbinieku sociālās garantijas.

Papildu atvieglojumi iedzīvotāju ienākuma nodoklī

Ar 2017.gada 1.janvāri izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodoklī paredz neaplikt ar nodokli darba devēja apmaksātos koplīgumā noteiktos darbinieka ēdināšanas izdevumus, nepārsniedzot 480 eiro gadā (vidēji 40 eiro mēnesī). Plānotais iedzīvotāju ienākuma nodokļa atbrīvojums būs papildus labums, ko neapliks ar algas nodokli (bet tas nebūs valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekts) un to varēs piemērot, ja darba devējs izpilda noteiktus nosacījumus (izdevumi nepārsniedz 5% no bruto algu fonda, nodarbina vismaz sešus darbiniekus, nav parādi, nav sodu, nav maksātnespēja, tas darbojas vismaz 1 gadu). Kopumā šādas izmaiņas vērtējamas pozitīvi, lai gan nav īsti skaidrs ierobežojums par koplīgumu. Turklāt, diemžēl šāda norma radīs priekšrocības privātajā biznesā strādājušiem, jo policistiem, medmāsām, skolotājiem un citiem valsts sektorā strādājošiem diez vai darba devējs apmaksās ēdināšanas izdevumus.

Ar iedzīvotāju ienākuma nodokli netiks apliktas stipendijas līdz 280 eiro mēnesī, ko izglītojamam darba vidē balstītu mācību ietvaros izmaksā komersants un citi saimnieciskās darbības veicēji. Šāds ierobežojums noteikts, lai stipendijas izmaksa netiktu izmantota nodokļa optimizēšanas mērķiem.

Izmaiņas paredz gada apliekamajā ienākumā neietvert un ar nodokli neaplikt palīdzību naudā, kas saņemta no sabiedriskā labuma organizācijas, lai nodrošinātu slimnieka un tā pavadošās personas pārvietošanos līdz ārstniecības iestādei.

Gada apliekamajā ienākumā varēs neietvert un ar nodokli neaplikt palīdzību naudā, kas saņemta no sabiedriskā labuma organizācijas, lai nodrošinātu slimnieka un tā pavadošās personas pārvietošanos līdz ārstniecības iestādei.

Nodokļa atvieglojums tiks attiecināts arī uz nestrādājošu laulāto, kura apgādībā ir nepilngadīgs bērns, kurš saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir atzīts par personu ar invaliditāti, ja nestrādājošais laulātais nesaņem ar nodokli apliekamus ienākumu vai valsts pensiju.

Tāpat minimālo iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumu 50 eiro apmērā nepiemēros nodokļa maksātājam, ja tas kopj bērnu līdz divu gadu vecumam (līdz šim tikai darbiniekiem).

Paredzētas arī citas izmaiņas – par ierobežojumu iemaksām privātajos pensiju fondos un ienākumam papildpensiju kapitāla veidā, par precizējumiem attiecībā uz kapitāla pieaugumu un citas.

 Ierobežojumi uzņēmumu ienākuma nodoklī

No nākamā gada tiks ierobežota uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) samazināšana reprezentatīvajiem automobiļiem, Plānots, ka ar likuma grozījumiem tiks novērsta situācija, ka vieglie automobiļi, kuri pēc ekonomiskās būtības ir uzskatāmi par reprezentatīviem automobiļiem un neveic kravu pārvadājumus, tiek klasificēti par kravas automobiļiem ar mērķi samazināt ar UIN apliekamo ienākumu. UIN samazināšana reprezentatīvajiem auto ieviesa, jo 2014.gadā tika pārklasificēti daudzi vieglie automobiļi, tādejādi optimizējot nodokļa slogu.

Turpmāk par reprezentatīvu automobili būs uzskatāms arī kravas automobilis ar pilnu masu līdz 3000 kilogramiem, ja tā vērtība bez pievienotās vērtības nodokļa pārsniedz 50 000 eiro un tas ir klasificēts par kravas automobili, bet pēc būtības ir vieglais automobilis.

Šīs izmaiņas, būtiski neietekmēs tos uzņēmējus, kuri tiešām izmanto kravas auto līdz 3000 kg, nevis reprezentatīvo auto, kas pārklasificēs par kravas auto, jo, kravas auto cenas diez vai sasniegs 50 000 eiro slieksni.

Tāpat likuma grozījumos noteikts, ka taksācijas periodā pirmstaksācijas periodu zaudējumus ir tiesības segt par summu, kas nepārsniedz 75% no ienākuma, kas apliekams ar UIN pēc veiktās koriģēšanas. Šāda pieeja ierobežos tikai konkrētā taksācijas periodā sedzamo zaudējumu apmēru, vienlaicīgi saglabājot iespēju segt visus iepriekšējos taksācijas periodos (no 2008.gada) radušos zaudējumus neierobežotā laika periodā.

 Tehniski grozījumi un noapaļojumi PVN limitos un normās

Lielu dalu izmaiņas PVN var nosaukt par tehniskām, jo tās vairāk skar dažādu naudas summu noapaļošanu, jo līdz šim likumā bija ietvertas summas, kas lielākoties tika pārkonvertētas no lata uz eiro. Turpretim, tagad ir paredzēts minētās summas eiro noapaļot. Tādējādi, jaunās izmaiņas būtiski neietekmēs uzņēmējus. Piemēram, mazas vērtības dāvana – gada laikā nepārsniedz 15,00 eiro (iepriekš 14,23 eiro). Nosacījumi PVN grupas reģistrācijai, ja vismaz viena PVN grupas dalībnieka darījumu vērtība iepriekšējā gadā ir vismaz 350 000 eiro (iepriekš 355 700 eiro). Vienkāršotais nodokļa rēķins – par darījumu iekšzemē, kura vērtība bez nodokļa ir mazāka par 150 eiro (iepriekš 143 eiro). Savukārt, par kases čeku var izmantot, ja tas izsniegts par darījumu, kura vērtība bez nodokļa ir mazāka par 30 eiro (iepriekš 29 eiro). Pārmaksātā nodokļa atmaksāšanas kārtība (109. pants): a) pārmaksātā nodokļa summa pārsniedz 1500 eiro (iepriekš 1422,87 eiro), nodokļa maksātājam, kurš eksportē vismaz 20%; b) pārmaksātā nodokļa summa, kas izveidojusies par pamatlīdzekļiem, pārsniedz 150 eiro (iepriekš 142.29 eiro); c) pārmaksātā nodokļa summa pārsniedz – izmaiņas 5000 eiro (iepriekš 11382,97 eiro). Jāatzīmē, ka šīs summas samazinājums varētu būt visnozīmīgākās izmaiņas likumā.

Jāatzīmē, ka ar grozījumiem paredzēts ieviest neapstrādātiem dārgmetāliem un to pusfabrikātiem PVN apgrieztās maksāšanas kārtību. Līdz ar to plānots samazināt krāpšanos PVN jomā juvelierizstrādājumu un līdzīgu izstrādājumu ražošanā, vairumtirdzniecībā, mazumtirdzniecībā, kā arī pulksteņu un juvelierizstrādājumu remonta nozarē. Vienlaicīgi, jāatzīmē, ka PVN krāpšanas problēmas joprojām pastāvēs, jo ir daudz citas nozares, kurās nepiemēro apgriezto maksāšanas kārtību. Analīze liecina, ka ieviešot apgriezto maksāšanas kārtību kādai preču grupai, krāpnieki pārmetās uz citu sektoru. Līdz ar to būtu nepieciešams turpināt sekot līdzi situācijai un iespējams ieviest apgrieztās maksāšanas kārtību arī citās nozarēs.

Vēl grozījumi paredz, ka priekšnodoklis par saņemtajām precēm vai pakalpojumiem no valsts budžetā maksājamās pievienotās vērtības nodokļa summas atskaitāms tajā taksācijas periodā, kad saņemtas preces vai pakalpojumi un saņemts PVN rēķins vai atlīdzība par preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu ir samaksāta pirms preču vai pakalpojumu saņemšanas, bet ne vēlāk kā nākamajā taksācijas periodā, kas seko šim taksācijas periodam, ja likumā nav noteikts citādi. Šādas izmaiņas vērtējamas pozitīvi un palīdzēs grāmatvežiem nodokļa uzskaitē un piemērošanā.

 Arvien dārgāks alkohols un cigaretes

 Regulāras izmaiņas gaidāmas arī akcīzes nodoklī. Jau pēc iepriekš apstiprināta plāna ar 2017.gada 1.martu pieaug akcīzes nodoklis alkoholam, piemēram:

  • alum (100 l) 4,50 eiro par katru tilpumprocentu, bet ne mazāk kā 8,20 eiro par 100 litriem (pašlaik: 4,2 eiro, ne mazāk kā 7,8 eiro);
  • vīnam (100 l) 78 eiro (pašlaik 74 eiro);
  • stiprajam alkoholam (100 l a/a) 1450 eiro (pašlaik 1400 eiro).

Tieši stiprajam alkoholam veidojas visbūtiskākais palielinājums. Turklāt, likmju palielinājums, palielina plaisu starp alu, kam raugoties no alkohola satura jeb ietekmes uz veselību ir viszemākais nodokļa slogs. Turklāt, Latvijā mazajās alus darītavās saražotajam alum par viena kalendārā gada laikā saražotajiem pirmajiem 10 tūkstošiem hektolitriem alus piemēro samazinātu nodokļa likmi – no 2017.gada 1.marta 2,25 eiro par katru tilpumprocentu, bet ne mazāk kā 8,20 eiro par 100 litriem (pašlaik 2,10, ne mazāk kā 7,8 eiro).

Ar 2017.gada 1.jūliju nodoklis pieaug arī tabakas izstrādājumiem. Turklāt, palielinājums gaidāms arī 2018.gadā. Papildus tam, Saeima arī šogad veica strukturālas izmaiņas nodokļa likmē cigaretēm. Tādējādi, cigaretēm nodoklis mainās šādi:

  • no 2016.gada 1.janvāra: 54,20 eiro/1000 cig.+25% no maksimālās mazumtirdzniecības cenas (MMC), bet ne mazāk kā 89,80 eiro par 1000 cigaretēm;
  • no 2016.gada 1.jūlija: 6,20 eiro/1000 cig.+25% no MMC , bet ne mazāk kā 93,70 eiro par 1000 cigaretēm;
  • no 2017.gada 1.janvāra: 56,20 eiro/1000 cig.+25% no MMC, bet ne mazāk kā 93,70 eiro par 1000 cigaretēm;
  • no 2017.gada 1.jūlija: 67,00 eiro/1000 cig.+20% no MMC, bet ne mazāk kā 99,00 eiro par 1000 cigaretēm;
  • no 2018.gada 1.janvāra: 67,00 eiro/1000 cig.+20% no MMC, bet ne mazāk kā 99,00 eiro par 1000 cigaretēm
  • no 2018.gada 1.jūlija: 69,50 eiro/1000 cig.+20%, no MMC bet ne mazāk kā 103,50 eiro par 1000 cigaretēm”

No 2017.gada stājas spēkā izmaiņas, kas nosaka, ka informāciju par maksimālo mazumtirdzniecības cenu, kā arī cigarešu daudzumu vienā cigarešu iepakojuma vienībā norāda uz akcīzes nodokļa markas vai arī uz cigarešu iepakojuma vienības.

Diemžēl, akcīzes nodokļa palielinājums ir politisks lēmums, jo tam nav ekonomiska pamatojuma. Valstī joprojām ir liels nelegālais tirgus, jo alkohola un cigarešu cenas Krievijā un Baltkrievijā ir krietni zemākas. Saeima, pieņemot palielinājumu, parasti neparedz vairāk līdzekļus nodokļa iekasēšanai, līdz ar to muita un nodokļu administrācijas spiesta piemēroties lielākam nodokļu nemaksāšanas riskam. Rezultātā akcīzes nodokļa ieņēmumi, diemžēl, nepalielinās tik strauji kā nodoklis, arī neskatoties uz Igauņu un Somu tūristu palielināšanos, lai iepirktos Latvijas Igaunijas pierobežā.

Transporta nodokļos vairāk tiks domāts par ietekmes vidi

Laba ziņa auto īpašniekiem. Ar 2017.gada 1.janvāri tiek atcelts vieglo automobiļu un motociklu nodoklis. Taču pārāk priecāties nav pamata, jo tā vietā tiek veiktas izmaiņas transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa iekasēšanas kārtībā, nosakot jauna veida iekasēšanas kārtību – pēc transportlīdzekļa radītajiem CO2 izmešiem, ja šādi dati par transportlīdzekli ir pieejami. Pārējiem transportlīdzekļiem, kuriem nav pieejami dati par CO2 izmešiem, nodoklis tiek aprēķināts pēc esošās kārtības, savukārt, lai saglabātu ieņēmumus valsts budžetā no vieglo automobiļu un motociklu nodokļa, vairāk piesārņojošajiem transportlīdzekļiem tiek noteiktas paaugstinātas likmes.

Izmaiņas sākotnēji skars automašīnu īpašniekus, kas no 2017.gada 1.janvāra reģistrēs automašīnu Latvijā un to izlaiduma gads būs pēc 2008. gada 31. decembra. No 2019.gada 1.janvāra tas attieksies uz visiem auto, kas būs jaunāki par 2009.gadu. Savukārt transportlīdzekļiem, kas izgatavoti pirms 2009.gada, automašīnu īpašnieki turpinās maksāt transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli pēc līdzšinējās kārtības, summējot tādas komponentes kā transportlīdzekļa motora jauda, motora tilpums un transportlīdzekļa pilna masa, bet transportlīdzekļiem, kuriem nav pieejama informācija par motora jaudu un/vai masu, nodokļa likme tiks aprēķināta pēc esošās kārtības – pēc transportlīdzekļa pilnas masas. Nodoklis pēc CO2 izmešu daudzuma nebūs jāmaksā nevis pēc tehniskā apskates pārbaudē noteiktā izmešu daudzuma, bet gan pēc tā, kas ir noteikts transportlīdzekļa specifikācijā.

Automašīnu īpašnieki, kuri turpmāk maksājumus par saviem auto, saskarsies ar nodokļa likmes pieaugumu. Nodokļa likmes paaugstinātas par vidēji 7,4%, ņemot vērā patēriņa cenu indeksa izmaiņas, kā arī nepieciešamību kompensēt vieglo automobiļu un motociklu nodokļa atcelšanu.

Izmaiņas skar arī lauksaimniecības produktu ražotājus, lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības un atzītas akvakultūras (dīķsaimniecības tipa) saimniecības, kas par kravas automobili, kas pēc savas konstrukcijas paredzēts dažādu kravu pārvadāšanai, un piekabi vai puspiekabi, maksās transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli 25 procentu apmērā (iepriekšējos gados 50%), ievērojot nosacījumus. Arī par transportlīdzekļiem, ar kuriem fiziskā vai juridiskā persona, kas iekļauta Lauku atbalsta dienesta maksājumu saņēmēju datubāzē vai reģistrēta Lauksaimniecības datu centrā kā dzīvnieku īpašnieks vai turētājs, veic pašpārvadājumus, transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli maksā 25 procentu apmērā.

Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli par ārvalstīs reģistrēta M1 un N1 kategorijas automobiļa izmantošanu ceļu satiksmē, maksā atbilstoši automobiļa izmantošanas laikposmam: par dienu – 10 eiro; par mēnesi – 250 eiro; par sešiem mēnešiem – 600 eiro; par gadu – 1000 eiro.

Nodevas maksāšana par valsts galveno un reģionālo autoceļu posmu lietošanu kravas transportlīdzekļiem, kuru pilna masa ir lielāka par 3000 kilogramiem, kā arī kravas transportlīdzekļiem un to sastāviem, kuru pilna masa ir lielāka par 3500 kilogramiem.

Izmaiņas citos nodokļos

Vairākas izmaiņas no 2017.gada 1.janvāra ir arī dabas resursu nodoklī. Likmes palielinās gan par ūdens ieguvi, gan par piesārņojumu, gan par akmeņoglēm, gan likumā paredzētas citas izmaiņas.

Ar 2017. gadu tiek atcelti Elektroenerģijas nodokļa likumā noteiktie elektroenerģijas nodokļa atbrīvojumi elektroenerģija, kas iegūta no atjaunojamiem energoresursiem vai hidroelektrostacijās vai koģenerācijas stacijās, kas atbilst normatīvajos aktos par elektroenerģijas ražošanu koģenerācijas procesā noteiktajiem efektivitātes kritērijiem. Kā galvenais arguments šādu atvieglojuma atcelšanai tiek minēts grūti izsekojamā nodokļa atbrīvojuma piemērošana un nodokļa maksāšanas optimizācija, kad komersanti pērk un pārdod elektroenerģijas izcelsmes apliecinājumus, tādēļ atjaunojamo resursu izmantošanas atbalstam tiks meklēti citi piemērotāki risinājumi.

Nākotnes vīzija

Nākamais gads varētu ļoti būtisks nodokļu politikas izmaiņu ziņā. Ir paredzams, ka Pasaules Bankas (PB) eksperti drīz varētu pabeigt Latvijas nodokļu sistēmas auditu. Pamatojoties uz to, paredzēts izstrādāt jaunas nodokļu pamatnostādnes. Pagaidām PB ekspertu atziņas un iespējamie risinājumi nodokļu politikā plašākai sabiedrībai nav vēl pieejami, tā kā gala diskusijas un strīdi vēl ir gaidāmi priekšā.

Valstiska prioritāte būtu PVN krāpšanas apkarošana. Pašlaik Valsts ieņēmumu dienests cīnās ar sekām, ko rada PVN izkrāpšana. Cēloņi meklējami pašā PVN sistēmā. PVN būtība ir tā neitralitāte un piemērošana visos posmos. Aprēķinot maksājamo nodokli, nodokļa maksātājs atskaita priekšnodokli, kas samaksāts par iepirktajām precēm (vai pakalpojumiem), tā kā minēto nodokli budžetā jāsamaksā preču pārdevējam. Savukārt, piegādājot preces citām ES dalībvalstīm vai eksportējot, tiek piemērots 0% likme un nodokļa maksātājam var veidoties pārmaksa, tādējādi samaksātais priekšnodoklis ir jāatmaksā. Ir gadījumi, kad tiek veidoti fiktīvi uzņēmumi, kas ķēžu darījumu ietvaros pazūd un nesamaksā nodokli, bet valsts atmaksā nodokli, jo preces tika legāli izvestas.

Kā iespējamais nākotnes risinājums varētu PVN kārtības maiņa, kas noteiks, ka PVN jāaprēķina arī par preču piegādēm uz citām dalībvalstīm, tādējādi apturot naudas plūsmu no valsts budžeta, atmaksājot pārmaksāto nodokli, uz ko balstās līdzšinējā fiktīvo uzņēmumu peļņa. Tomēr, pagaidām nav skaidrs, cik ilgā laikā ES tiks ieviesta šāda vienota kārtība. Turklāt, 0% likme jebkurā gadījumā paliks eksportam ārpus ES.

Izvērtējams jautājums par UIN 0% likmes ieviešanu reinvestētai peļņai. Tas stimulētu uzņēmējdarbību, jo vecinātu investīcijas, celtu produktivitāti, uzlabotu uzņēmumu finanšu rādītājus, veicinātu kredītu piesaisti un uzlabotu ekonomiku kopumā. Savukārt, ilgtermiņā tas palielinātu nodokļa ieņēmumus. Turklāt, tas būtiski vienkāršotu nodokļa aprēķināšanu (atkristu, sarežģīta bāzes korekcija, pamatlīdzekļu uzskaite nodokļa pārrēķinam, atvieglojumu rēķināšana, utt.), samazinot nepieciešamo laiku saistību izpildei, tādējādi padarot Latviju pievilcīgāku investoriem arī šajā ziņā.

Nepieciešams samazināt nodokļu slogu darbaspēkam, īpaši mazām algām. lai mazinātu risku par ieņēmumu samazinājumu, ienākuma nodokļa slogs būtu izlīdzināms, – nosakot līdzīgu pieeju gan nodoklim no darba algas, gan nodoklim ienākumam no kapitāla, un padarot nodokļu sistēmu vairāk progresīvu. Progresīvais ienākumu nodoklis veiksmīgi darbojas daudzās ES valstīs. Papildus tam, būtu palielināms nekustamā īpašuma nodoklis dārgiem, ekskluzīviem nekustamajiem īpašumiem.

Tāpat vajadzētu ieviest neapliekamo minimumu VSAOI iemaksām, vienlaicīgi nosakot izmaksu griestus. Tas panāktu lielāku progresivitāti un risinātu arī mikrouzņēmumu nodokļa problēmu.

Noteikti nevajadzētu pārlikt nodokļu slogu uz patēriņu. Patēriņa nodokļi ir regresīvi. Personas ar zemiem un arī vidējiem ienākumiem lielāko daļu ienākumus patērē, salīdzinot ar personām ar lieliem ienākumiem, kas patērē mazāk no saviem ienākumiem. Samazinot ienākumu nodokli, bet palielinot patēriņa nodokļus, personas ar maziem ienākumiem tikai zaudēs, proti, tās būs spiestas samaksāt vēl lielākas summas no saviem ienākumiem. Lai mazinātu patēriņa nodokļu slogu maznodrošinātajiem, kas lielāko daļu ienākumus patērē pārtikas iegādei, daudzās valstīs ir samazinātais PVN pārtikai. Tas būtu ieviešams arī Latvijā.

Ņemot vērā patērētāju dzīves līmeni un zemo pirktspēju Latvijā, kā arī zemās cenas Krievijā un Baltkrievijā un risku kontrabandai un nelegālam tirgum, nevajadzētu palielināt akcīzes nodokli vēl vairāk tuvākajā laikā, gluži pretēji, būtu pamatota akcīzes nodokļa stiprajam alkoholam likmes palielinājuma atlikšana, lai situācija stabilizējas, kā arī tas lēnām izlīdzinātu nodokļu slogu ar alu, kam šobrīd ir priekšrocības akcīzes nodokļa politikā.

Lai gan ir grūti mācīt studentus, ja nodokļu sistēma regulāri mainās, neskatoties uz to, mēs veiksmīgi tiekam ar to galā. Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) ir vienīgā mācību iestāde Latvijā ar starptautiski akreditētu studiju programmu „Muitas un nodokļu administrēšana”, kurā var iegūt augstāko izglītību muitas un nodokļu jomā. Joprojām studiju programma ir viena no populārākajām visā valstī un tā ir iekļauta Eduniversal pasaules TOP50, ieņemot 37.vietu pasaulē starp programmām nodokļu administrēšanas jomā.

Rīgas Tehniskās universitātes Inženierekonomikas un vadības fakultātes Starptautisko ekonomisko sakaru un muitas institūta (SESMI) pasniedzēji ir lielu pieredzi muitas un nodokļu jomā, kā arī kā eksperti piedalās arī dažādos starptautiskos projektos, veic pētījumus un sniedz konsultācijas dažādos muitas un nodokļu jautājumos.